2017. GADA STIPENDIJAS SAŅĒMĒJI


Latviešu vasaras stipendijas saņēmējI

 

DŽŪLIJA KISUALS

GVV 3. nedēļa: "Pēdējā nedēļa Gaŗezerā ir bijusi ļoti jauka! Vispirms, mums bija daudz vakara nodarbības kas man patika, tā kā ūdensvoleijs un tautas bumba. Ir smieklīgi, kad klases sacenšās  viena pret otru. Pagājušā nedēļā es spēlēju daudz tenisu ar manu draudzeni Amandu. Ārā bija saulains un karsts! Šogad man bija pirmā balle Gaŗezerā! Es biju tik sajūsmināta ballei jo man ļoti patīk dejot un dziedāt līdz ar manām draudzenēm. Vēl viens notikums kas man patika, bija ugunskurs, jo tur bija jautri!"

 

Anita lemešuka

GVV 4. nedēļa: "Ceturtā GVV nedēļa ir gandrīz noslēgusies, un šonedēļ ir gadījušies daudzi notikumi – daži spilgti, daži sarūgtinoši. Pirmdien, protams, bija izbraukums uz Warren Dunes. Warren Dunes mes peldējāmies ezerā, ēdām burgerus un cepumus pusdienās, rāpāmies pa kāpām, un plunčājāmies duļķainājās mālu bedrēs. Otrdien mēs spēlējām “musical chairs”, trešdien “dziesmu karš” plosījās, un ceturtdienas vakarā bija svecīšu dievkalpojums. Mums bija īpašs svecīšu dievkalpojums – Ziemassvētku tēmā! Katra klase atnesa īpašu dāvanu – katrā slēpās skaists teksts, pārdomas,vai citāts reliģiskajai ierosmei. Svecītes tika izkārtotas uz folija pamatnes, kurš tā..nedaudz atgādināja zvaigzni. Šovakar būs ugunskurs, ko rīkos pirmā klase, un rīt – Alberta Legzdiņa futbola spēle un piemiņas vakars. Ceru, ka nakamās divas nedēļas tiks veiksmīgi un laimīgi pavadītas!"


DZIESMU SVĒTKU STIPENDIJAS SAŅĒMĒJI

 
Ariāna_Pic3.jpg
Ariāna_Pic2.jpg

aRIĀNA dAUKŠA

Pēdejo gadu, Klīvlandes tautas deju kopa ,,Pastalnieki” ir cītīgi macījušies dejas kuras nodejotu Dziesmu Svetku Lieluzvedumā. Kopš man ir bijusi 13 gadi, esmu dejojusi Pastalniekos. Kā dejas grupa, mēs pieteicāmies dejot gandrīz katru deju. Dažas arī bija jaunas dejas no Latvijas, kuras mēs nekad nebijām redzējuši. Kad mēs mācijāmies no ,,Youtube” kā dejot dažas dejas, mēs jau tad zinājām, ka nebūs viegli. Svētdienās mums bija mēģinājumi Klīvlandes namā, un tie reizēm vilkās pāris stundas. Es katru svētdienu braucu mājās no universitātes divas stundas lai varētu mācīties dejas.

Pēc apmērām deviņiem nostrādātiem mēnešiem, bija laiks braukt uz Baltimori un nodejot. Svētdienas rītā jau vajadzēja būt arīnā 6:45 no rīta. Mūsu mēginājums bija septiņas stundas garš. Mēs mēginājām visas dejas, visas uziešanas un noiešanas vairākas reizes. Mēs zinājām, ka būs daudz skatītāju un gribējām, ka viss būtu perfekts. Atklāti sakot, es nevarēju sagaidīt tikt atpakaļ uz hoteli un mazliet atpūsties.

Kad Lieluzvedums lēnām rita uz beigām, es sāku domāt pāri visu to, ko mēs bijām paveikuši. Pašās beigās, meš nodziedājām Daugav’ abas malas kamēr visi turēja rokas. Tieši tajā momentā man asaras bira no acīm. Es tad apjēdzu, ka es nupat biju dejojusi kopā ar 778 citiem dejotājiem. Bija dejotāji no ASV, Kanādas, Īrījas un Latvijas. Man trūka vārdu. Tiešam bija vienreizīgs piedzīvojums dejot Dziesmu Svetku Lieluzvedumā Baltimorā.

 
Zinta_Pic3.jpg
Zinta_Pic4.jpg

zINTA LUCĀNE

Šī gada jūlija beigās ierados Baltimoras dziesmu svētkos vēlu sestdienas vakarā – biju visu nedēļu strādājusi un nemierīgi gaidījusi šo momentu! Lidojums no Čikāgas bija pāris stundas aizkavējies, tātad ielidoju tikai pēc pusnakts. Bet nekas, viesnīcā ierodoties pirmajā pusstundā sastapu draugus no visām pasaules malām, tādus draugus ko nebiju sen redzējusi. Tādas jaukas satikšanās turpinājās visu nogali. Redzēju paziņas no visiem Amerikas krastiem, no Latvijas un no Kanādas – ir neticāmi cik tuvu mūsu draudzības jūtās, kaut arī mēs dzīvojam tik tālu no viens otra. Dziesmu svētki bija vienreizēja iespēja parādīt gan citiem, gan pašiem sev, cik svarīga latvietība mums tiešām ir. Apmeklēju tautas deju un koŗu lieluzvedumus, kā arī mākslas izstādi un tirdziņu. Ar māsas dēliem ciemojos viesnīcā bērnu rītā, ar māsīcām un brālēniem dejoju ballēs. Ar krustmāti staigāju pa tirdziņu un ar draugiem smejos un dziedāju tautas dziesmas līdz saullēktam. Bija tik daudz ko redzēt un darīt, ka nogale paskrēja garām vienā mirklī. Drīz vien bija jāatvadās no visām paziņām – ar asarām acīs bet arī ar pilnu sirdi un atdzīvinātu dvēseli. Kaut nogales beigās kāpām atsevišķās lidmašīnās kuŗas aizvedīs katru uz savu pasaules stūrīti, zinājām, ka būs jācieš tikai īss gadiņš pirms varēsim šo visu atkārtot nākamajā vasarā – Latvijas dziesmu svētkos! Baltimorā piedalījos kā skatītāja, bet Latvijā ar lielu sajūsmu ceru piedalīties kā dejotāja!

 
Lāra un Mia_Pic5.JPG
 
Lāra un Mia_Pic8.jpg
 
Lāra un Mia_Pic6.jpg
 
Lāra un Mia_Pic6.PNG
 
Lāra un Mia_Pic3.JPG

lĀRA AMOLIŅA UN MIA AUĢE

Sveiki! Mēs, Lāra Amoliņa un Mia Auģe no Bostonas, vēlamies Jums pastāstīt par mūsu piedzīvojumiem gatavojoties un piedaloties Baltimoras Dziesmu Svētkos.  Lāra dziedāja Bostonas korī un dejoja ar Bostonas Piesaulnieku tautas dejas grupu.  Mia arī dejoja ar Bostonas Piesaulniekiem.

Koŗa mēģinājumi

Mēs jau janvāra ceturtdienas vakaros uzsākam koŗa mēǧinājumus Bostonas latviešu draudzes telpās.  Kaut bija stundu jāpavad ceļā, es ar lielāko prieku piedalījos mēģinājumos. Ar glāzi vīna, garšīgiem našķiem, labiem draugiem un mūsu “rockstar” dirigēntes Krisīti Skari, mēs kopā dziedājam un priecājamies divas-plus stundas.  Piedalīties mēģinājumos nekad nebija grūti vai garlaicīgi.  Mēs mīlējam atkārtot dziesmas kuras dziedājam senāk, kad bijām Garezera vasaras vidusskolā, bet arī patikās iemācīties pavisam jaunas dziesmas. Starp mēģinājumiem, varējam klausīties ierakstus kuri bija pieejami Dziesmu Svētku tīmekļu lapā. Dziedāju braucot mašīnā, kamēr strādāju dārzā, un kurā katrā brīvajā laikā. Braucot mašīnā kopā ar savu krustmāti ceļā uz Baltimore, kārtīgi dziedājām un abas jutāmies gatavas dziedāt Dziesmu Svētkos.

Tautas deju mēģinājumi

Mūsu vadītāja, Līga Vilcāne, sastādija tautas deju grupu lai varam uzstāties Baltimorā.  Piektdienas vakaros, atkal devos uz Bostonu lai, kopā ar Miu, piedalīties

tautas deju mēģinājumos! Ilgus gadus Bostonā nebija tautas deju grupa. Sākumā  likās ļoti grūti iemācīties tautas dejas, jo bija pagājis ilgs laiks kopš mēs ikkatrs bijam dejojuši tautas dejas. Jo drīzāk tuvojās Dziesmu Svētki, jo biežāk tikāmies mēģinajumos lai varēt visas dejas iemācīties un but gatavi uzstāties.

Mūsu grupa sastāvēja no visādiem gadu gājuma dejotājiem un mēs izveidojām jaunas draudzības.

Mēģinājumu laikā mēs arī skatījāmies “YouTube” videjos un lasījām aprakstus par dejām.  Līga mūs iedvesmoja un mēs ar drosmi un sajūsmu iemācījāmies katru deju!

Atsevišķos gadījumos kad tikāmies kadā krodziņā, mēs uzdejojām apaļo polku jeb Jautro Pāri jo bijam tik lielā sajūsmā atkal dejot tautas dejas.  

Piesaulnieki pirmo reizi uzstājās Piesaules Jāņos, pirms iesākās līgošanas un ugunskura vakars. Visi bijam lielā sajūsmā, un zinājam ka esam gatavi doties uz Baltimoru!

Dziesmu svētku lieluzvedumā mēs dejojam sekojošās dejas: Aglonas meiteņu deja, Bāliņš māsas dancināja, Makaidū, un Jautrais pāris.  

Sveiks Svētkos Baltimorā – ar bezgala daudziem mēģinājumiem!

Mēģinājumi atklāšānas koncertam iesākās jau agri piektdienas rītā. Kopā ar citiem austrumpiekrastes pilsētu koriem, Bostonas koris piedalījās atklāšanas koncertā.

Viena no mīļākām dziesmām bija “Unam Udeb” (Bēdu Manu Lielu Bēdu atmuguriski). Sestdien atkal bija koru mēģinājums un svētdien agri no rīta bija septiņu stundu tautas deju mēģinājums (ar daudziem “cuddle puddles” lai izturēt garos mēģinājumus).  Pirmdien bija pēdējais koru mēģinājums. Mēģinājums likās īpaši garšs, itsevišķi pēc ballēšanās iepriekšējā vakarā. Bet kautkā izcietām katru mēģinājumu. (Paldies Starbucks!) Esam gatavi uzstāties!

Tautas Deju un  Kopkora Uzstāšanas

Svētdienas pēcpusdienā pienāca laiks saņemt dūšu, saģērbties tautas terpos, viens otram nodot pēdējos uzmundrinājumus un doties uz zāli!

Bostonas tautas dejas grupa ar visjaunākajiem dejotājiem, Menestiņš bija pirmie ienest savu karogu. Tad Piesaulnieki ienesa savu karogu un sekoja deja ko visas grupas dejoja - Jautrais Pāris. Programma bija bagāta ar interesantām dejām. Mūsu vismīļakā deja bija Bāliņš Māsas Dancināja, jo puikām bija daudz jādejo meitenēm apkārt  kamēr mums jaunkundzēm bija laiks atvilkt elpu ☺  Mums ļoti iepatikās iemacīties šo jauno deju, jo to dejojot, mūsu jaunās draudzības savijās vēl ciešāk.

Bija liels prieks ka, vismaz man, Miai, mēģinājumi un straujā sagatavošanās tautas dejām bija garām! Bet Lāra devās atpakaļ uz mēģinājumu pirmdienas rītā un tad uz Kopkora Koncertu. Ar vārdiem nespēju izteikt to sajūtu kādu piedzīvoju dziedājot kopā ar 400 latviešiem, no visām pasaules malām, un dzirdēt kā visas mūsu balsis tik bagātīgi skanēja kopā.  

Akustikas Meyerhoff Symphany Hall bija vienreizēji skaistas. Diriģenti no daudzām dažādām pilsētām mūs vadija.  Grūti teikt kuras dziesmas bija man vismīļākās, jo visas bijas skaistas un daudz bija jaunas. “Lec Saulīte” un “Perkonītis Ducināja” drošvien būtu no vismīļākām. Koncertu noslēdza ar “Pūt Vējiņi”. Kad koncerts beidzās, sapratu ka viss veltītais laiks bija bezgalīgi to vērts. Uzstāties Dziesmu Svētkos bija mums abām liels prieks un vel lielāks gods.

Balles, sabiedrība, sadarbība, draugi un latvietība

Bez tam ka mums ļoti patika uzstāties ar tautas dejām un piedalīties kopkora koncertā, mums abām ir ļoti svarīgi uzturēt mūsu latvietību. Dziesmu Svētkos ierodas latvieši no malu malām, no tuvienes un tālienes. Varam satikt draugus no Garezera vidusskolas dienām, ALJAs kongressiem, ka arī iepazīties ar jauniem draugiem! Mēs ceram piesaistīt citus latviešus kuriem varbūt līdz šim nav bijušas iespējas piedzīvot to sajūsmu un iedvesmi ko latviskā dzīve ir mums uzdāvinājusi. Vienalga vai tas trūkums ir attālumu dēļ, vai citu iemeslu dēļ. Mēs varam dalīties ar musu piedzīvojumiem, kopā priecāties un turpināt mācīties.

Mūsu kultūras lepnums un tautas mīlestiba mūsus piesaista, saista un apvieno. Mēs ieslēdzam mūsu draudzības dziļi mūsu sirdīs un dvēselēs.  Baltimoras Dziesmu Svētku atmiņas arī būs ieslēgtas mūsu sirdīs uz visu mūžu! Visos pasākumos kur pulcējamies varam izjust mūsu latvietības mīlestību un vienotību.

Redzēsimies Latvijā 2018.g. un Toronto 2019.g!!!

Mīlestībā un sirsnībā,

Lāra un Mia


2x2 STIPENDIJAS SAŅĒMĒJI

 

Martis Roze

 
Andris_Pic3.jpeg
Andris_Pic1.jpeg
Andris_Pic2.jpeg

ANDRIS MATTSON

Šovasaru man bija lielisks iespeja atkal piedalīties 2x2 nometnē Latvijā. 

Kā bījušais dalībnieks, es zināju mazliet ko sagaidīt no programmas - 1 nedēļa ar foršiem latviešiem, mācoties, sadraudzēties, dziedāt tautas dziesmas līdz vēlam vakaram, un ēst svaigu latviešu ēdienu. Visu šo - skaistajā Latvijas dabā. 

Šogad rīkoja nometne Mežrozēs netālu no Cēsīm un aptuven 100 latvieši no visas pasaules malām piedalījās. 

Nometnes laikā bija daudzi kopleckijas un vakaru programi, un arī visiem dalībniekiem bija iespeja izvēlēt vienu ievirze un viena projektu ar kuru viņi piedalities visu nedēļu. 

Es izvēlējos kā ievirze, "Kultūra un māksla", kura vadīja Eva Johansone. Mūsu galvenā mērķi bija veidot "2x2 plānotājs" ar kuru 2x2 dalībnieki varētu viegli uzzinātu par visam Latvijas 100 gadu pasākumi (kuri notiekās viss ap pasaule), kādus Latvijas pārgājienus ir visskaistāki, un arī pielikām klāt vissgaršīgākie Māris Jansons receptes ko tika uztaisīts nometnes laikā. 

Ka projektu es izvēlējos "Aktīva atpūta dabā" kura vadīja Agita Berga. Šis bija tiešām lielisks piedzīvojums man jo bija pirmā reize kad es tiešām saprotu cik īpaši un maģisks ir Latvijas daba. Mēs gājām vairākos pārgājienos, mācījāmies no Latvijas “scouts" kā uzsākt ugunskuru, salasījām svaigu Latvijas zemenes un puķes lai uztaisītu tēju, un arī ar laivām braucām par Gauju. Man no vissjaukākiem atmiņām bija ka mēs visi sēdējām laivos pilnīgi klusumā un klausījām kā putni dzied. Bija ļoti labs atgādinājums man lai vienmēr paņemtu maz brītiņu katru diena klusumā. Pasaule kustās tik ātri un ir viegli aizmirst tie maģiskās lietas kas notiekās tavā apkārtnē katra sekunda. 

Tagad atvadīties no nometnes, man ir tik pilns sirds. Vārdos ir grūti izrunāt cik daudz es mīlu šo nometni. Nekur citur pasaulē tu vari satikt tik daudz foršie latvieši jaunieši no visas pasaules malām, kuriem ir tik interesanti dzīves uzskati. Es zinu ka tie draugi kuri es satiku Šovasaru man būsu uz mūžu. 

Es atvados no Latvijās ar jaunu mīlestību par manu Tēvzemi un par visi tie kuri šo īpašu tautu uzturu katru dienu.


Latvieši mācās un strādā stipendija

 
annija2.png
annija 1.png
annija3.png

annija āboliņa

Šis ir nu jau mans ceturtais gads studējot un spēlējot volejbolu ASV. Absolvējot Rīgas 64. vidusskolu, 2014. gada jūnijā, īsi pēc izlaiduma devos jaunu piedzīvojumu meklējumosotrpus okeānam. Iesāku jaunu treniņu un studiju grafiku Coastal Carolina University, SC. Taču pirms paša semestra sākuma, augusta beigās, izmlēmu transferēties uz Campbellsville University, KY. Toreiz likās, ka tas būs tikai tāds pagaidu varinats līdz izlemšu ko īsti gribu studēt un kādā līmenī gribu spēlēt.

Ja toreiz kāds man būtu teicis, ka palikšučetrus gadus CU, es to nebūtu ticējusi.

Pirmais gads bija vissmagākais. Protams bija grūti pierast pie intensīva treniņu un studiju grafika, svešvalodas, kultūras un visam pa virsu vēl paspēju iedzīvojos neskaitāmās traumās, bet vislielākais pārbaudījums tomēr bija ēdiens.

Gribējās mājās gatavotās kotletes un biešu zupurupjmaizi un kāruma sieriņus.

Nemaz nerunājot par pašām mājām, ģimeni un draugiem. Tādas pašsaprotamas lietas, bet nepiedzīvojot īsti līdz galam to nesaprastu un neizmantotās iespējas vēlāk nožēlotu. Tā nu izturēju semestri pēc semestra līdz attapos jau otrajā un trešājā gadā, kad laiks skrēja nemanot, panākumi gan skolā, gan laukumā lika justies kā otrajās mājās, jauni draugi, cits skats uz pasauli un neskaitāmi jauni piedzīvojumi.

2015. gada vasarā, pirms otrā kursa sākšanas, gatavojoties sezonai, ar komandu braucām uz Kosta Riku, lai saliedētos, saspēlētos un piedalītos dažādos labdarības pasākumos. Te nu atkal – jauni cilvēki komandā, jaunas emocijas, jauni priekšemti skolā. Vieta tā pati, bet katrs semestris ir pilnīgi citādāks.

Jo vairāk iedzīvojos, jo vairāk iemīlēju skolu un apkārtnivairs nekur negribējās braukt prom.

Pārstāju meklēt ko jaunu. Zināju, ka gribu pabeigt tieši šo skolu ar tieši šiem cilvēkiem sev blakus. 2016. gads, studēju Biznesa vadību un mārketingu, bet vēl jo vairāk biju izlēmusi aizvadīt labāko sezonu savā dzīvē. Skola man lielas problēmas vai pārlielu prieku nekad nav sagādājusi un lielāko daļu enerģijas vienmēr esmu atstājusi treniņu zālē nevis klasē. Gan ar komandu, gan pati sev nospraudu lielākus un mazākus mērķus, kurus, caur ērkšķiem, bet sasniedzām. Pabeidzu semestri ar 4.0 GPA, neskaitāmiem apbalvojumiem, lielākiem un mazākiem personīgiem sasniegumiem, kā arī AVCA All-American atzinību. Emocijas sita augstu vilni līdz pat decembra vidum, neskaitāmi neaizmirstami mirkļi, bet pats lielākais un neaizstājamākais ieguvums ir mana komanda, kas ir un vienmēr paliks mana otrā ģimene. Tādā atmosfērā dzīvot, trenēties, spēlēt, smieties un raudāt gadās reti kuram un

novēlu ik katram latvietiemkas devies meklējumos otrpus okeānam ko tādu atrast un piedzīvot.

Nu ir pienācis mans pēdējais gads un bakalaura studijas tuvojoas beigām. Taču manas universitātes sporta gaitas noslēgsies jau decembrī, kamēr izlaidums ir tikai maijā. Latiņu sev pēdējos gados esmu uzstādījusi augstu, bet negrasos atpūsties ne laukumā, ne skolā. Pēdējos mēnešus izbaudīšu ar sev tuviem draugiem, no kuriem daudzi tā pat kā es, ir tūkstošiem kilometru prom no mājām un katru brīvu brīdi izmanto paceļojot pa tuvākiem un tālākiem štatiem.


KONGRESA STIPENDIJA

dĀRIJA GULĒNA TAUBE

Pagājušo vasaru man Gaŗezera Vasaras Vidusskolā bija dota iespēja piedalīties ‘'Ko Tālāk,, stundā ar Ilzi Vizuli. Viņa mums stāstīja par kongresu un mudināja mums braukt un piedalīties šī gada 65. ALJA kongresā. Ilze pierunāja gan mani, gan visu manu klasi iesaistīties vairākos latviešu notikumos ārpus vasaras vidusskolas. Viņa mums stāstīja, ka ALJA kongress būtu labs veids, kā šo iesākt. 

Es dedzīgi gaidīju tikties ar saviem sen neredzētiem latviešu draugiem un radiem no ASV. Turklāt es biju sajūsmināta dzirdēt runas, piedalīties pilnsapulcē, redzēt Latvijas simtgades karogu, parakstīt pavadu grāmatu un dzirdēt par ALJA rezolūcijām Latvijas jubilejas darbības gadam. Ar lielu steigšanos un plānošanu es varēju kopā ar saviem draugiem izdarīt visas šīs lietas vienā nedēļas nogalē.

Piektdienas rītā man bija iespēja noklausīties Līvas Zemītes runu Latvijas pilsonība: Ko darīt, kā saņemt? Līvas spēja plūstoši pārtulkot savu latviski rakstīto runu angļu valodā iedvēsmoja klausītājus, ieskaitot mūs. Bija grūti ticēt, ka Līva šo paspēja izdarīt bez brīdinājuma, taču Līva viegli pārslēdzās no latviešu uz angļu valodu, lai visi, kas bija klāt varētu viņu saprast. Līva savā runā arī izskaidroja kapēc iegūt pilsonību ir svarīgi. Es pazīstu daudz Amerikas un Kanādas latviešus, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību. Tas ir garš process un dažiem tas likās neiespējams, taču pateicoties Līvas runai mēs tagad zinām, ka šovasar Latvijā mums būs iespēja iegūt pilsonību atrāk un vieglāk! Es ceru, ka šajā nākamajā vasarā es varēšu uzdāvināt Latvijai savu pilsonību, kā daļa no ALJAs dāvanu Latvijai simtgadē.

Darija 2.PNG

Ar ALJA palīdzību man bija iespēja apmeklēt 65. gada Kongresu Filadelfijā. Bez šī atbalsta es nebūtu varējusi noklausīties runās, satikt Latvijas vēstnieku ASV, balsot pilnsapūlcē, vai satikt jaunus draugus. Šī gada kongress mani iedvēsmoja piedalīties vairākos latviešu notikumos un, lai gan kongress ir tiko beidzies, es jau sāku jūsmot par nākamā gada kongresu Bostonā! Cerams, ka līdz tam laikam varēšu arī iestāties ALJA valdē un piedalīties Kongresā kā pilntiesīgā dalībniece!

 
received_1974610492761567.jpeg

daiga cera

Lekcijai ,,manabalss.lv", kuru pasniedza Imants Breidaks, bija uzsvars uz Latvijas progresu kā demokrātiska valsts. Manabalss.lv motīvi ir tūlkoti kā "Citizen's initiatives' platform", kur ikkatrs var iesniegt idejas par topošiem Latvijas valsts likumiem. Latvijas veiksme ar Manabalss ir zināma pasaules mērogā, un citām valstīm ir interese ietilpināt līdzīgu sistēmu, dažās Eiropas valstīs un ASV. Manabalss nav kā citas ASV mājaslapas kā Change.org, bet tiešām atspoguļo īstu iedzīvotāju vēlmes. Katram ir iespēja pieteikt kādu ideju. No tā punukta, Manabalss revīzija pārskata propozīciju, un nodomā ja tā vispār ir likumīga un pieliek vajadzīgo atbalstu no Satversmes. Manabalss nav saistīta ar jebkuru politisko partiju, tātad visas kārtīgi uzrakstītās petīcijas, neatkarīgas no Manabalss viedokļa, tiek uzlādētas. Ja petīcija sasniedz 10,000 atbalstītāju parakstus, tad tā tiek sūtīta un pārrunāta Saeimā. No visām Saiemai iesniegtām petīcijām kuras ir nākušas no Manabalss, 50% ir tagad likumi, tātad Manabalss ir vissekmīgākā tautas iniciatiīvas platforma pasaulē. Iemesls kādēļ Manabalss ir bijusi teicama petīcijas formulēšanas un parakstīšanas lapa ir jo cilvēka paraksts nāk no viņa indivīdā un savdabīgā bankas konta. Tātad, ir acīm redzams Saeimas deputātiem, ka īsti cilvēki ir parakstījuši šīs petīcijas, un neviens nav vairākkārt parakstījies. Šīs petīcijas ņem nopietni, un rezultāti ir bijuši fenomenāli. Manabalss.lv ir sešus gadus veca programa, un ikdienā sper soļus turpināt darbību. Ar turpmāko darbību, vairāki projekti ir veidojušies, un Manabalss.lv aug atzinībā, vedot Latvijas godu sev līdz.